bio, eko, zero utt...soli tuvāk

Šodien bija iespēja apmeklēt Liepājas Biznesa inkubatora (BUS) organizēto semināru par aprites ekonomiku un bezatkritumu ražošanu, kuru vadīja Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja padomniece Maija Kāle. Man šāda veida seminārs bija pilnīgs jaunums, jo, pat vēl pirms trīs mēnešiem, izlasot BUB aicinājumu uz šādu pasākumu, būtu uzskatījusi, ka tas uz mani tā īsti neattiecas. Tomēr, laikam zero waste doma tik ļoti ir aizrāvusi, ka tagad turu acis un ausis vaļā, lai nelaistu garām nevienu iespēju vairāk un vairāk mācīties dzīvot vienkāršāk. Katram ikvienam, līdzīgi kā Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens teicis, jānonāk pie izpratnes, ka lieto un izmet kultūra ir novecojusi. Tas attiecas gan uz apģērba un lietu sezonālu pirkšanu un izmešanu, gan pārtikas pusfabrikātu utml pirkšanu, gan pārtikas izmešanu kopumā (privāti, veikali, restorāni utt.). Ikvienam vajadzētu mācīties apzināties domu - kā to, kas mums ir/pieder lietot ilgāk un neuzkrāt lieko. Mani kā sievieti aizķer doma, ka drēbes, kuras nevelku un lietas ko nelietoju arī ir atkritumi, kurus uzkrāju un glabāju... trakums, puse mana skapja ir... ? Un tāda ir manas dzīves fiziskā telpa? Atcerējos izteicienu - use it or lose it... 

Protams, ka, runājot par ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības tendencēm Ziemeļeiropā, neiet runa tikai par atkritumu pārstrādi/krāšanu/lietojamību... Bet, kā teica padomniece, kaut kur ir jāsāk un atkritumi ir redzamākā un līdz ar to nomācošākā detaļa, uz kuru norādot, arī varētu vairāk un vairāk cilvēkos modināt izpratni par dabas resursu aizsardzību un bez atkritumu dzīves veida veicināšanu.

Tam lielisks piemērs ir Lapzeme Somijā, kas šodien ir Eiropas tīrākais stūrītis (http://www.lappi.fi/en/home) ar tīrāko gaisu un dabu, kurā aprites ekonomika un resursu apzināšanās un saudzīga lietošana ir viena no reģiona prioritātēm. Lapzeme ir līderis aprites ekonomikas īstenošanā, bet viss sākās ar to, ka viņi sistemātiski sāka pētīt kādi/cik atkritumi rodas, tiek glabāti un kas notiek tālāk. Tātad, šeit esošie panākumi sākās no savu atkritumu apzināšanās, kam sekoja ieradumu maiņa un idejas par to kā esošo/piederošo vēl un vēl. Savukārt, piemēram, Skandināvijas valstīs, bieži vien, kad tiek kāda māja nojaukta, koka daļas tiek saglabātas un iestrādātas jaunos dizainos un veidolos. Tādā veidā neaiziet būvgružos/nesadedzina, bet resursi tiek transformēti turpmākai, ilgtspējīgai eksistencei. 

Vēl viena lieta, kas uzrunā, ir izpratne par to, ka ne vienmēr atzīme eko- vai bio- produkts to patiešām arī nozīmē. Bet kā ir ar to izcelsmi? Izcirstie mūža meži un nogalinātie dzīvnieki? Kā ir ar to, ka sakām, ka kāda lieta ir dabiska, bet vai padomājam par to, ka dabai ir nodarīts pāri tai ko atņemot? Izcērtot pārāk daudz kokus, izķerot pārāk daudz zivis - nogalinot eko produktu radīšanas dēļ... Respektīvi, ir nepieciešama arī paradigmu maiņa zaļajā domāšanā -  pirkt/nepirkt T-kreklu, to, no zivs ādas, kas šodien kļūst dārgāka un svarīgāka par pašu zivi... pirkt/nepirkt tekstilu - ražoto no koku mizām... 

Līdz ar to bioekonomikas rūpe ir par to, lai resursu lietojums būtu līdzsvarots, piemēram, lai zivis neizķertu / kokus neizcirstu par daudz. Savukārt, aprites ekonomika ir par to, lai esošos, lokālos resursus lietojam pēc iespējas ilgāk un notiktu materiālu aprite. Piemēram, atkritumi nav tikai atkritumi, bet gan resurs - jaunai, radošai idejai. Liepājā - jūras aļģes varētu būt ne tikai vērtīgs dārzu mēslojums, bet jaunas kosmētiskās līnijas pamatelements!?

Šodien skolā, viena no manām sestajām klases grupām rakstīja semestra noslēguma testu, kurā viena no tēmām bija septembrī mācītā - how to save our planet? Prieks redzēt, ka bērni runā ar izpratni par lietu pārstrādi un ilglaicīgu lietošanu. Tomēr, kā jau dažreiz gadās, viens darbiņš izceļas un arī šoreiz viens tāds atradās. Bērniem bija jāatbild uz jautājumiem par lietu otrreizēju izmantojumu - ko ar attiecīgām lietām varētu darīt, un tā - pārvērtīsim - stikla pudeles vāzēs, plastmasas pudeles putnu barotavās, no kartona veidotās olu kastītes par otiņu turētājiem, papīra somas par iesaiņojamo materiālu, tukšu kartona kasti par kaķa mājiņu... viss vienkāršais ir ģeniāls.

Saka, ka Lapzemē cilvēku ir tikpat daudz cik ziemeļbriežu! Kā būtu, ja Latvijā būtu tikpat daudz zaļo vārnu cik iedzīvotāji? 

Nav komentāru

Komentēt