Kāpēc zero-waste un kāpēc zaļā vārna?

Kopš cilvēce runā par globālo sasilšanu, neviens nedrīkstētu palikt vienaldzīgs, ja runa ir par dabas resursu pārdomātu lietojumu un videi draudzīga dzīves veida dzīvošanu. 

Zero waste burtiski nozīmē nulle atkritumi jeb dzīve bez atkritumiem. Var teikt arī, ka pamatā tas nozīmē "pagriezt muguru" plastmasai. Domāju, ka daudzi no mums nemaz ikdienā neaizdomājas, ko videi nodara plastmasas negausīgs patēriņš ikdienā. 

Mūsdienās dzīve nav iedomājama bez plastmasām. Pateicoties ļoti dažādajām fizikālajām īpašībām, plastmasas aizstāj tādus dabīgus materiālus kā akmens, koks, āda, tekstilšķiedra,  kauls, (arī ziloņkauls). Bieži plastmasas aizvieto stiklu, papīru, keramiku, metālus.

Tā kā plastmasu ražošanas apjomi nemitīgi aug, rodas arvien vairāk atkritumu. Tie pārklāj jūras un upju virsmas, reizēm zem tiem slāpst jūras iemītnieki. Nevīžīgi nomestus dažādus trauciņus un maisiņus ar pārtikas atliekām ieēd dzīvnieki. To organismi, protams, nav piemēroti plastikātu pārstrādei, un dzīvnieki iet bojā bezjēdzīgā nāvē. Nav oficiāli apstiprinātu datu par plastmasu pilnīgu sadalīšanos apkārtējā vidē, taču tie varētu būt vairāki simti gadu. (cukmens.lv/cucibamezos/plastmasa,19.11.2017)

Pasaulē viss pastāv savstarpējā saistībā un  mijiedarbībā, kādēļ varam arī teikt, ka cilvēks un daba ir viens veselums, kas viens otru iespaido un ietekmē, gan pozitīvi, gan negatīvi.

Ieviest reālā dzīvē zero waste domāšanu un praksi ir kā atzīties dabai mīlestībā par visu to skaistumu un bagātību, ko tā mums sniedz, sakot, ka arī es kā cilvēks esmu gatavs dzīvot tā, lai uzlabotu gaisa un ūdens kvalitāti. Padomā, cik gan atkritumus mēs ikdienas saražojam? Tās ir gan plastmasas pudeles, kafijas krūzes, dažādi lietu un produktu iepakojumi, jo mēs dzīvojam patērētāju sabiedrībā. Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu, ko ilustratīvi var pielīdzināt 162 Eifeļa torņu svaram. No tām ap 3050 tonnām jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tajā skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņiem, turklāt 89% no tiem - tikai vienu reizi.

Plastmasas maisiņu izejvielas iegūst no naftas produktiem, kas ir neatjaunojams dabas resurss. Turklāt plastmasas maisiņi nenoārdās vairākus simtus gadu, bet saules, ūdens un mehāniskās darbības rezultātā pakāpeniski sadalās aizvien sīkākās daļiņās. Tā šie plastmasas atkritumi pārvietojas, šķērsojot valstu un jūras robežas un radot neiedomājami lielu atkritumu kalnu un toksisku piesārņojumu, kas apdraud vidi ar visu dzīvo radību, tajā skaitā cilvēka, veselību. (diena.lv/raksts/dabas-diena/ierobezos-plastmasas-maisinu-paterinu-14153880, 19.11.2017)

Pati esmu šīs idejas realizēšanas sākumā, bet priecājos par visiem, kas jau to dara un nes iedvesmu.

Šo blogu, manu rosīšanos virtuālajā un faktiskajā telpā nosaucu par Zaļo Vārnu, kas Latvijā ir rets un aizsargājams putns. Viens bloga ieraksts arī ir veltīts šim krāšņajam putniņam, kas ir gana skaists reālajā dzīvē, bet līdzi nes arī vēl kādu domu. Ir informācija, ka reiz šis putns bija visai izplatīts mūsu zemē, bet šodien vien sastopams reti. Arī pasaule reiz dzīvoja bez plastmasas, bet cilvēka slinkās un bezrūpīgās attieksmes dēļ ir ļāvuši tai pārņemt pasauli.

Kā norāda Latvijas Avīzes ieraksts 2016.gada, 30.decembrī - Vēl pirms 70 gadiem pasaule iztika bez plastmasas, mūsdienās jaunākie statistikas cipari rāda, ka vienā gadā saražo vairāk nekā 300 miljonu tonnu plastmasas, bet prognozes lēš, ka tuvāko gadu laikā šis apjoms pārsniegs visu iepriekš radīto. (la.lv/atkritumi-pa-nullem/, 19.11.2017)

Iespējams, ka šodien zero waste dzīves veida īstenotāji ir tādas sava veida zaļās vārnas, kas sastopamas vien retumis, bet, ar savu citādību, tās spēj iedvesmot un pārveidot.

Nav komentāru

Komentēt